Jaunumi

Sākums/Jaunumi/LU konferencē “Zinātne industrijas attīstībai” pētnieki un uzņēmēji diskutē par nākotnes pētniecības tendencēm un sadarbību zinātnē

LU konferencē “Zinātne industrijas attīstībai” pētnieki un uzņēmēji diskutē par nākotnes pētniecības tendencēm un sadarbību zinātnē

09.03.2021

Latvijas Universitātes (LU) 79. starptautiskās zinātniskās konferences sesijā “Latvijas Universitāte: Zinātne industrijas attīstībai” LU pētnieki, eksperti un dažādu uzņēmumu pārstāvji trīs diskusijās apsprieda tēmas par klimata pārmaiņām, par ceļu no laboratorijas līdz biznesam un ieskicēja nākotnes pētniecības tendences.

Kāpēc ceļš no laboratorijas līdz pelnošam biznesam ir tik ilgs?

Mihails Ščepanskis, CENOS līdzdibinātājs, ieskicēja sava uzņēmuma specifiku un uzsvēra cik liela nozīme uzņēmuma darbā ir pētniecībai un izpētei. “Pētniecībai un izpētei mūsu uzņēmumā ir ļoti liela loma. Mēs aktīvi cenšamies sadarboties ar Latvijas Universitāti un arī ar Rīgas Tehnisko universitāti un ar mums sadarbojas vairāki pētnieki,” stāstīja M. Ščepanskis.

Anna Ramata Stunda, LU Bioloģijas fakultātes pētniece un uzņēmuma “Alternative Plants” līdzdibinātāja stāstīja par savu darbības sfēru Universitātē un uzņēmumā. “Mans lielais dzinulis universitātē ir sadarbošanās ar citiem uzņēmumiem. Pie mums nāk gan vietējie, gan ārzemju uzņēmumi un mēs palīdzam viņiem atrisināt dažādas problēmas. Tas ir liels gandarījums, ka mēs varam uzņēmumam palīdzēt, ar mūsu iespējām laboratorijās un zināšanām attiecīgajā sfērā. Saliekot kopā mūsu zināšanas ar uzņēmuma zināšanām, mēs kopā varam radīt produktu. Piemēram, tie ir dažādi uztura bagātinātāju, medicīnas ierīču un kosmētikas ražotāji, kuriem vajag parādīt, kā efektīvāk izvilkt aktīvākās vielas produktā, kā tās kombinēt, parādīt vai konkrētas vielas veido kādu efektu, vai nē. Mums ir zināšanas, kā to var izdarīt, taču viņiem ir zināšanas, kur to var pielietot un tā ir ļoti forša sinerģija,” savu darbības sfēru ieskicēja pētniece.

Jānis Jaunbergs, "Olainfarm" rūpnīcas centrālās laboratorijas vadītājs uzsvēra “Jebkurš grants, ko iegūst universitāte ir visas sabiedrības interesēs, jo no tā universitātē parādās instrumenti, parādās pētnieki, doktoranti, kuri ir spējīgi izpildīt uzņēmumu līgumus. Es ļoti priecājos, kad universitāte iegūst jaunus instrumentus. Universitātes jaudas, protams, vajag spēcināt.”

Kam jāglābj pasaule no klimata pārmaiņām?

Jānis Brizga, valdes priekšsēdētājs “Zaļā brīvība” un LU pētnieks uzsvēra: “Klimata pārmaiņas ir joma, kurā ir iesaistītās visdažādākās pētniecības nozares, jo jautājums ir par attiecībām starp cilvēku un dabu. Mums ir jāsaprot arī dažādi dabas procesi, piemēram, dabaszinātnes, tautsaimniecības un inženierzinātņu procesi, lai saprastu kā enerģija ietekmē klimatu, kā arī jāsaprot, kā cilvēks uzvedas, kā reaģē un kādas ir ietekmes. Starpdisciplinaritāte un  starpnozaru pieeja, manuprāt, klimata pārmaiņu gadījumā ir neizbēgama un Latvijas Universitāte tādā ziņā ir ar savām priekšrocībām, jo mums ir dažādas fakultātes, katrs pēta savu jomu un tas, kas būtu jāstiprina ir sadarbība, lai izpratne un risinājumi būtu visefektīvākie.”

“Pieci lielākie riski šajā diskusijas jautājumā nākotnē gan no lieluma, gan iedarbības ir klimata krīze, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ekstremāli laikapstākļi un citas cilvēku izraisītas dabas katastrofas. Īstais jautājums ir, kā panākt privāto labumu guvēju, uzņēmēju pagriešanos pareizā virzienā? Mums ir jāskatās, kā mēs no tādas politiskas pārvaldības, kurā paši sektori nosaka, ko viņi grib, kā mēs radīsim virsaišu eliti, kas aicinās publiku iet pareizā virzienā. Zinātne šajā visā ir nozīmīgs partneris, bet prasīt no zinātnes atbildību īsti nav pareizi,” diskusijā savu viedokli pauda Uģis Rotbergs, Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs, Vides risinājumu institūta vēstnieks.

Viņš uzsvēra, ka šajā jautājumā gan zinātnes, gan konkrētas uzņēmējdarbības jomas ir ārkārtīgi svarīgas. Lai nu kad, bet šobrīd zinātnei ir ļoti liela nozīme, jo esot daudz mītu par klimatu, par zaļumu kas ir labs, kas ir slikts, par īstermiņa vai ilgtermiņa risinājumiem.

Kristiāns Grundštoks, uzņēmuma “Polylabs” dibinātājs un vadītājs uzsvēra, ka ne viss, kas ir zaļš ir videi draudzīgs. Viņš ieskicēja, kā darbojas viņa uzņēmums, kas ir dažādu videi draudzīgu izejvielu ražotāji: “Mēs no augu eļļām palīdzam aizvietot naftas produktus videi draudzīgā veidā, un mēs neradām piesārņojumu, vai vairāk izmešu nekā izmantojot naftas produktus. Mūsu tehnoloģijas ir superpraktisks risinājums. Ar mūsu ražotajām izejvielām klienti tiešā veidā var aizstāt naftu. Mēs varam saražot to pašu siltumizolāciju materiālu, ko šobrīd taisa no naftas.”

Viņš arī uzvēra, ka vēl viena būtiska izejviela bez naftas, koksnes ķīmijas ir arī plastmasa, kurai dzīves ilgums ir mazāk kā viens gads. Plastmasa ir labs materiāls, tas nav pasaules sātans, kā daudzi uzskatot. Problēma ir tajā, ka nevis plastmasa tiek radīta, bet tajā, ka tā netiek savākta un pareizi pārstrādāta. Tā ir liela problēma, kurai būtu jāpievēršas.

Ko pētīs Latvijas zinātnieki 2025. gadā?

“Šīs dienas konferences temats liek ar lielāku atbildību skatīties uz šīs dienas sacīto, jo četri gadi paiet ļoti ātri. Ja jautātu, ko Latvijas zinātnieki pētīs 2050. gadā, tad varētu stāstīt visu, kas vien nāk prātā un tas būtu neapšaubāmi interesanti, jo ir skaidrs, ka zinātne attīstās un arī Covid izaicinājumi rada pavisam nebijušas tēmas un aspektus. Ja mēs runājam par četru gadu perspektīvu, tad tas saistās ar Universitātes jau šī brīža izstrādājamo jauno stratēģiju, kuras pašā centrā ir tas, ka mēs esam zinātnes Universitāte uz ko  mēs arī ejam, lai šo misiju pildītu,” trešo diskusiju atklāja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks. “Universitāte ir tā vieta un platforma uz kuras mēs varam apzinīgi domāt un zināmā mērā arī  ietekmēt visus procesus, kas tika pieminēti šodienas diskusijās, jo kas gan citi, ja ne mēs, varētu teikt, spožākie Latvijas zinātnieki, profesori, labākie un motivētākie studenti, mūsu brīnišķīgie sadarbības partneri vilks Latviju uz priekšu gan starptautiski, gan vietējās izpausmēs,” tā rektors.

Indriķis Muižnieks konferences sesijas tiešraides skatītājus iepazīstināja ar Latvijas Universitātes 2025. gada stratēģijas iecerēm un turpmākajiem Akadēmiskā centra plāniem.

2023. gadā plānots pabeigt LU Rakstu mājas būvniecību, bet Universitāte jau šobrīd domā arī par tālāko attīstību. Būtiska loma Akadēmiskajā centrā ir arī tehnoloģiju pārnesei un plānotajam nākamajam projektam Tehnoloģiju mājai, kas būs mājvieta tehnoloģiju pārneses centram un ietvers specializētus zinātnes centrus, piemēram, Augstas enerģiju daļiņu centru, Materiālu, mehānikas un prototipēšanas centru un Dzīvības zinātņu biomedicīnas centru.

Pilsētplānotājs un inovāciju apkaimes “Vefresh” vadītājs Viesturs Celmiņš diskusijā uzsvēra: “Tehnoloģijas un inovācijas vajag testēt reālā vidē, kurā ir putni, huligāni, kur ir aukstums, vējš un vēl visādi faktori, lai tehnoloģijas un inovācijas būtu gatavākas tirgum. Pirmkārt, inovācijām jābūt atvērtām, otrkārt tām jābūt pakāpeniskām un treškārt, manuprāt, kas ir visbūtiskākais, tām ir jābūt procesos. Jāstrādā ar daudzām sistēmām kopā, kur ietilpst arī publiskais sektors, privātais sektors un akadēmiskais sektors. ”

Savukārt Kristiāns Karlsons, Universitāšu inkubatora vadītājs, tiešraides skatītājiem ieskicēja Universitātes inkubatora darbības sfēru, kas vairāk darbojoties, kā Universitāšu zinātņu inkubators. Universitāšu inkubatoram viena no prasībām tajā iesaistoties studentiem ir – vienam no grupas obligāti jābūt STEM programmas studentam. Ceļš līdz biznesa idejas komercializācijai STEM programmās ir daudz garāks nekā humanitārajās programmās, tāpēc tieši šīm STEM programmām ir nepieciešams lielāks atbalsts.

“Zinātnieka fundamentālā loma ir nodarboties ar pētniecību, uzņēmēja fundementālā loma ir nodarboties ar komercializāciju. Neviens zinātniski ietilpīgs produkts vai pakalpojums netiks veiksmīgi komercializēts, ja zinātnieks vispār neko nezinās no uzņēmējdarbības, tajā pašā laikā neviens uzņēmējs nespēs veiksmīgi komercializēt kādu produktu, ja viņš neko vispār nesapratīs no zinātniskās daļas,” stāstīja K. Karlsons.

Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels diskusijā ieskicēja, ko viņaprāt, pētīs 2025. gadā: “Pēdējā gada laikā ir aktivizējušās vairākas aktivitātes un pēdējā gada ievaros mēs redzam, ka pasaule ir apgriezusies kājām gaisā. Covid-19 vīruss ir parādījis sabiedrības vājās puses un spēlējis nozīmīgu lomu tajā, lai noteiktu, kas būs aktuāls, piemēram, šobrīd dažādos pētījumos. Piemēram, pirms diviem gadiem es nemaz neiedomājos, ka mēs īstenosim projektu Vjetnamā.” Viņš akcentēja, ka Covid situācija esot ieviesusi izmaiņas, kurām ir jāpielāgojas. “Ja tu gribi būt gatavs 2025. gadam, tad viens no svarīgiem priekšnosacījumiem ir būt adaptīvam, spēt pielāgoties jauniem izaicinājumiem, ” sacīja D. Jakovels.

Sesijas pilanis ieraksts skatāms šeit.